Strīds par depozītu reti ir par vienu skrāpējumu. Parasti tas ir par to, vai kāds var parādīt, kā dzīvoklis izskatījās sākumā, kā beigās un par ko puses vienojās pa vidu. Izkāpšanas ieraksts uz šiem trim jautājumiem atbild secīgi.

Sāciet ar ievākšanās stāvokli, nevis atmiņu. Apietiet telpas tādā pašā secībā un fotografējiet tās pašas vietas no salīdzināmām pozīcijām, lai katru izmaiņu varētu sasaistīt ar iepriekšēju foto. Apskati veiciet tuvu atslēgu atdošanas dienai; ilgs starplaiks ļauj apgalvot, ka kaut kas noticis pēc īrnieka aiziešanas.

Aprakstiet to, ko redzat, nevis to, ko secināt. „Atskalums ap 2 cm, vannas apakšējais kreisais stūris” abām pusēm palīdz vairāk nekā „bojāta vanna”. Parasto nolietojumu, piemēram, izbalējušu krāsu vai nelielas ikdienas lietošanas pēdas, vērtējiet atsevišķi no bojājumiem un atzīmējiet, kuri elementi jau bija fiksēti ievākšanās brīdī. Kas uzskatāms par parasto nolietojumu un ko drīkst ieturēt, atkarīgs no līguma un vietējiem tiesību aktiem.

Ja tiek piedāvāts ieturējums, pievienojiet to, kas to pamato: tās pašas vietas ievākšanās un izkāpšanas foto un jebkuru tāmi vai rēķinu. Aiciniet otru pusi pievienot savu skatījumu un glabājiet abus viedokļus ierakstā, nevis pārrakstiet vienu. Pārbaudiet termiņus vai detalizācijas noteikumus, kas piemērojami tur, kur atrodas īpašums.

Ierakstu noslēdziet ar atslēgu un skaitītāju rādījumu nodošanas datumu, atmaksāto vai ieturēto depozīta summu un atmaksas datumu. Tensu var glabāt apskates pierādījumus un iznākumu kopā, bet tas nelemj par ieturējumiem un nepārvieto naudu.